Raksta paraugs · Digitālā pasaule un medijpratība · ~4 min

Kā atpazīt pikšķerēšanas ziņu, pirms ir par vēlu?

Šis ir viens no Grāmatu Meža rakstiem — tāds pats kā lietotnē, tikai vienā lapā. Lietotnē raksts ir sadalīts piecās īsās lappusēs, un jautājumi parādās pēc 2., 4. un 5. lappuses. Izlasiet un pamēģiniet atbildēt paši vai kopā ar bērnu. Atbildi un skaidrojumu var atvērt zem katra jautājuma.

Zīmējums: makšķeres āķis ar aploksni

Mazāk nekā minūte

Uzņēmumi reizēm sūta saviem darbiniekiem mācību krāpšanas e-pastus. 2023. gadā puse no tiem, kas uzķērās, saiti nospieda 21 sekundes laikā pēc vēstules atvēršanas. Un puse no tiem, kuri ievadīja arī savus datus, to izdarīja vēl 28 sekunžu laikā.

Tagad iedomājies īsziņu: „Paku neizdevās piegādāt. Samaksā 1,99 € desmit minūšu laikā, citādi sūtījumu atgriezīsim.“ Tu tiešām gaidi austiņas, kas nopirktas par dzimšanas dienā saņemto naudu. Ziņa izskatās ticama, un maksa ir niecīga.

Tieši to izmanto pikšķerēšana: uzbrucējs izliekas par pazīstamu uzņēmumu vai cilvēku, lai izvilinātu datus vai naudu vai pamudinātu tevi izdarīt ko kaitīgu. Un 1,99 eiro nav tas, ko viņš patiesībā grib. Viltotā maksājuma lapā prasīs kartes datus vai konta paroli.

Tas, ka tu gaidi paku, neko nepierāda. Krāpnieki sūta vienu ziņu ļoti daudziem, un kādam tā trāpa īstajā brīdī.

Kāpēc tad tik daudzi tomēr nospiež?

Steiga cenšas apsteigt pārbaudi

Jo ziņa iedarbojas uz jūtām. Tā var biedēt ar konta bloķēšanu vai vilināt ar balvu. Abos gadījumos tā cenšas satraukumu pārvērst ātrā darbībā, pirms tu paspēj padomāt. Šādu cilvēka reakciju izmantošanu sauc par sociālo inženieriju. Desmit minūtes ziņā ieliktas tieši tāpēc, lai tev nepietiktu laika apstāties.

Aizdomīgas pazīmes ir negaidīts pieprasījums, spiediens steigties un aicinājums atklāt piekļuves datus. Tā nav spēle „atrodi kļūdu“. Krāpnieks var uzrakstīt glītu tekstu un nokopēt uzņēmuma logo. Savukārt viena drukas kļūda vēl nepierāda krāpšanu.

Pakas ziņā svarīgākais ir tas, ko tā liek darīt: nepārbaudīts sūtītājs mudina tūlīt ievadīt maksājuma datus. Apturi tieši šo darbību. Lai neievadītu datus aizdomīgā vietā, noslēpums nav jāatrisina līdz galam.

Bet ko darīt, ja sūtītājs izskatās pēc īsta uzņēmuma?

Jautājums 1 no 4 · Galvenās domas izpratne

Kurš apgalvojums par ziņu, kas prasa samaksāt 1,99 € par paku, atbilst tekstam?

  1. Ja ziņa pienāk tieši tad, kad gaidi paku, tā, visticamāk, ir īsta.
  2. Maksājuma lapa var būt veidota, lai izvilinātu kartes datus vai paroli.
  3. Krāpnieka galvenais ieguvums ir tieši 1,99 €, ko viņš savāc no daudziem.
  4. Ziņa bez pareizrakstības kļūdām un ar īstu logo nav bīstama.
Parādīt atbildi

Pareizā atbilde: B. Mazā summa ir tikai iegansts. Krāpniekam daudz vērtīgāki ir kartes dati vai parole, ko viltotā maksājuma lapa lūdz ievadīt.

Kāpēc pārējie varianti neder:

  • A. Sakritība šķiet pārliecinoša, jo tu tiešām gaidi paku. Taču viltus ziņas saņem ļoti daudzi, un kādam tās trāpa tieši laikā.
  • C. Summa ir redzamākā ziņas daļa, tāpēc šķiet, ka tā ir galvenā. Krāpniekam daudz vērtīgāki ir tavi kartes dati vai parole.
  • D. Glīts teksts un logo rada uzticību, bet tos var nokopēt. Svarīgāk ir tas, ka nepārbaudīts sūtītājs steidzina ievadīt maksājuma datus.

Pazīstams nosaukums vēl nav pierādījums

Sūtītāja redzamais vārds var atšķirties no īstās e-pasta adreses. Arī uzņēmuma nosaukums saites tekstā negarantē, ka saite ved uz uzņēmuma vietni. Viltota adrese bieži izskatās gandrīz kā īstā.

Domēns ir adreses daļa, kas parāda, kurš vietni pārvalda. Atrodi adresē daļu starp „https://“ un nākamo slīpsvītru „/“ un lasi to no beigām. Izšķirīga ir beigu daļa: tai jāsakrīt ar pakalpojuma adresi, ko jau zini no uzticama avota. Viss, kas pa kreisi no tās, var būt jebkas, arī pazīstama uzņēmuma nosaukums. Tas ir kā uzraksts „No bankas“ uz aploksnes: to var uzrakstīt ikviens.

Aizdomīgā saite nav jāatver, lai to izpētītu. Ja telefonā adrese ir saīsināta vai nesaprotama, pārej uz jau zināmo lietotni vai pats ieraksti pārbaudītu adresi. Pārbaudes ceļu izvēlies tu, nevis ziņas autors.

Kā tad īsti izskatās pārbaude pa citu ceļu?

Pārbaudi pa citu ceļu

Pakas gadījumā atver piegādātāja oficiālo lietotni, kuru jau lieto, vai atrodi pasūtījumu savā veikala kontā. Ja šaubas paliek, zvani uzņēmumam uz iepriekš pārbaudītu numuru, nevis uz to, kas dots ziņā.

CERT.LV savos brīdinājumos iesaka rēķinus un prasības pārbaudīt, pašam atverot oficiālo vietni vai lietotni. Tā tu uzzini, vai maksājums tiešām pastāv, un neej pa krāpnieka sagatavoto ceļu.

Ja ziņu it kā sūtījis draugs, pajautā viņam pa citu ierastu ceļu, piemēram, piezvani. Ar atbildi tajā pašā sarakstē var nepietikt, jo kontu var izmantot kāds cits. Paroli vai vienreizēju kodu neatdod nevienam, arī tad, ja to lūdz pazīstams cilvēks.

Bet ko darīt, ja pirksts jau bija ātrāks?

Jautājums 2 no 4 · Informācijas izmantošana

Ziņa prasa steidzami apmaksāt paku. Kā tekstā iesaka pārbaudīt, vai maksājums tiešām vajadzīgs?

  1. Atvērt ziņas saiti tikai apskatei un tajā neko neievadīt.
  2. Piezvanīt uz ziņā norādīto piegādātāja klientu atbalsta numuru.
  3. Pārbaudīt, vai saites tekstā ir ierakstīts piegādātāja nosaukums.
  4. Pašam atvērt jau lietoto oficiālo lietotni un atrast pasūtījumu.
Parādīt atbildi

Pareizā atbilde: D. Oficiālo lietotni tu atver pats, tāpēc ziņas autors neietekmē, kur nonāc. Tur vari redzēt, vai maksājums tiešām vajadzīgs.

Kāpēc pārējie varianti neder:

  • A. Šķiet, ka apskate vien nekaitē. Taču arī tad tu ej pa ziņas autora izvēlēto ceļu, un saite pārbaudei nemaz nav jāatver.
  • B. Zvans šķiet drošāks par saiti, bet šo numuru izvēlējies ziņas autors. Zvani tikai uz numuru, ko pārbaudīji iepriekš.
  • C. Pazīstams nosaukums rada uzticību, taču saites tekstā to var ierakstīt jebkurš. Drošāk pašam atvērt jau zināmo lietotni.

Ja jau esi nospiedis vai ievadījis datus

Saites nospiešana un datu ievadīšana nav viens un tas pats. Ja tikai atvēri lapu, aizver to un neko neievadi. Ja lejupielādēji vai atvēri aizdomīgu failu, lūdz palīdzību, lai pārbaudītu ierīci. Pastāsti kādam, kam uzticies, kas tieši notika.

Ja ievadīji paroli, nomaini to īstajā pakalpojumā, ko atver pats, nevis caur ziņu. Ja tā pati parole izmantota citur, nomaini arī tur. Ja ievadīji bankas vai kartes datus, nekavējoties informē savu banku pa pārbaudītu kanālu. Negaidi, kamēr pazūd nauda.

Kļūdīties var ikviens, un to rāda arī tie paši mācību e-pasti. Kaunēties nav par ko. Svarīgi ir ātri apturēt riskanto darbību un saņemt palīdzību.

Krāpšanas paņēmieni mainās, bet viens ieradums der vienmēr: pirms steidzamas darbības pārbaudi prasību pa citu ceļu. Pusei no tiem, kas uzķērās, līdz klikšķim pietika ar 21 sekundi. Tev, lai apstātos, pietiek ar vienu.

Jautājums 3 no 4 · Informācijas izmantošana

Tu ievadīji kartes datus lapā, uz kuru veda ziņa, un tikai tad pamanīji aizdomīgu adresi. Kuri DIVI soļi tagad ir svarīgākie?

  1. Nekavējoties sazināties ar banku pa pārbaudītu saziņas kanālu.
  2. Vispirms nomainīt sava e-pasta paroli.
  3. Pastāstīt kādam, kam uzticies, kas tieši notika.
  4. Dažas dienas vērot konta izrakstu un banku brīdināt, ja pazūd nauda.
Parādīt atbildi

Pareizās atbildes: A un C. Kartes dati jau ir atklāti, tāpēc banka jābrīdina uzreiz pa pārbaudītu kanālu. Pastāsti arī kādam, kam uzticies, lai palīdzība nāktu laikus.

Kāpēc B un D neder. E-pasta paroles maiņa atklātos kartes datus nepasargā, un banku brīdina, negaidot naudas zudumu. Par notikušo pastāsti arī kādam, kam uzticies.

Jautājums 4 no 4 · Informācijas izmantošana

Draugs tev WhatsApp lietotnē raksta: „Nejauši nosūtīju savu kodu uz tavu numuru. Lūdzu, pārsūti to man!“ Kura detaļa ir spēcīgākā brīdinājuma zīme?

  1. Viņš lūdz pārsūtīt vienreizēju kodu.
  2. Ziņa pienāca WhatsApp lietotnē, nevis kā īsziņa.
  3. Ziņā ir viena drukas kļūda.
  4. Draugs raksta neierasti īsi.
Parādīt atbildi

Pareizā atbilde: A. Vienreizējs kods ir piekļuves dati, un tieši tos krāpnieki cenšas izvilināt. Pazīstams vārds šo lūgumu neattaisno, tāpēc vispirms pajautā draugam citā kanālā.

Kāpēc pārējie varianti neder:

  • B. Negaidīts kanāls var šķist aizdomīgs, bet viens pats tas neko nepierāda. Svarīgāk ir tas, ko ziņa liek tev izdarīt.
  • C. Kļūdas ir viegli pamanāmas, tāpēc tās šķiet svarīgas. Taču krāpnieks var rakstīt arī bez kļūdām, un izšķir tas, ko ziņa prasa.
  • D. Neierasts stils var mulsināt, taču draugi raksta dažādi, tāpēc tā ir vāja pazīme. Daudz spēcīgāka ir prasība atdot vienreizējo kodu.

Avoti

Lietotnē jau ir 100+ šādi ilustrēti raksti par zinātni un tehnoloģijām, naudu, ikdienas prasmēm, digitālo vidi, sabiedrību un pasaules vēsturi.

Lejupielādē lietotni no Google Play →